Vai nav dīvaini,ka cilvēki,vienas ģimenes locekļi vai tāli radinieki,var mierīgi vērties vienā un tajā pašā saulē,skaitīt vienas un tās pašas zvaigznes,bet neilgoties, neinteresēties un pat neaizdomāties par savām asinīm kaut kur tur,tālu, tālu.
Kādu laiku atpakaļ,kad sarunājos ar draudzeni un viņas vecākiem par radiniekiem.Par to,kur jau nu kurais devies trimdā un vai ir izdevies atrasties un satikties no jauna,draudzenes tētis man parādīja mājas lapu par Austrālijas latviešiem.Ik pa laikam manas domas pie tā atgriezās,bet man necēlās rokas kaut ko darīt,jo galvā grozījās viena vienīga doma-ja,nu,viņi dzīvo savu laimīgo austrāliešu dzīvi,ir aizmirsuši latviešu valodu un nevēlas ielaisties ar kaut kādiem plikiem,noputējušiem,dumjiem ,maziem latviešiem.Ko gan es varēju zaudēt,taču bailes ir stipras pat tad,ja nezini no kā īsti baidies.Man likās,ka es nezināšu,ko man viņiem teikt,kad atradīšu,ja atradīšu.
Es beidzot to izdaŗiju un tas nemaz nebija tik grūti.Vajadzēja tikai stipri gribēt.Es meklēju internetā sena,sena radinieka vārdu,meklēju bildes un rakstus par Austrālijas latviešiem Sidnejā.Rakstīju nelielu vēstuli arī laikrakstam,kas darbojas Sidnejā.Šodien,kad iegāju savā e-pastā,es redzēju vēstuli no laikraksta un vēl vienu no mana radinieka,kuram ir 85 gadi un ,kuru nekad mūžā neesmu redzējusi un ticējusi,ka atradīšu.Ne viņam,ne aŗi man nebija ne jausmas par to,ka man kāds vēl ir otrā pasaules malā.Skumji kļuva tikai tad,kad viņa vēstulē atklājās lielā veco cilvēku neuzticība  pēkšķiem kontaktiem.Viņš droši vien domā,ka rastīju,lai gūtu sev un savai ģimenei Latvijā kādu labumu,bet vai tad tiešām ir tik grūti noticēt,ka cilvēks var skumt pēc tā,ko nekad nav iepazinis.Es skumstu pēc cilvēkiem,kuru asinis kādreiz plūda manās dzīslās un manas viņējās.Es skumstu arī pēc kosmosa un neko pretī neprasu.Es ceru,ka radinieki nedusmosies un nedomās par mums neko sliktu,jo vienīgais,ko patiešām alkstam,ir cilvēcīgs kontakts.Man ir maz radinieku,tāpēc vēlos tos vismaz iepazīt.

Līdz rītam.

Viņa dzīves stils – optimisms. Raksturīgs gribasspēks, milzīga enerģija un pašcieņa. Viens no «stiprākajiem» tipiem – gandrīz nemaz nepakļaujas vadīšanai. Mīl brīvību, grib rīkoties neatkarīgi, ko arī dara. Uzvarošs, pārliecināts skatiens, izteiktas līdera īpašības. Aktīvs, kustīgs, negrib griezt ceļu. Pašpārliecināts, māk pakļaut cilvēkus savai ietekmei. Labi orientējas cilvēku īpašībās, ātri iemanās izkomandēt tos, kuri ir neizlēmīgāki un mazāk pārliecināti. Smalki izjūt spēku samērus, ātri uztver, uz kuru var izdarīt emocionālu spiedienu, bet kuru labāk neaiztikt. Darbojas ātri, izlēmīgi, rūpīgi izpilda savus pienākumus un to pašu prasa no citiem.

Attīsta vētrainu, plašu darbošanos, tiecas pēc vadošiem posteņiem. Viņa stihija – komunikācija ļaužu masās. Patīk vadīt kolektīvu, teicami organizē tā darbu, māk dot jaudīgu enerģijas lādiņu, radīt vienotības sajūtu kopēja, tālejoša mērķa vārdā. Viņam patīk ar savām idejām aizraut cilvēkus un «vest sev līdzi» pretī mērķim. Zina, kā rast izlīgumu ar pretiniekiem, ja tas ir viņa interesēs. Māk pateikt otram to, ko viņš vēlas dzirdēt. Ar solījumu pildīšanu nesteidzas. Kā vadītājs sevi vislabāk parāda lielā kolektīvā, jo mazā ļaužu bariņā rada ap sevi spriedzi.

Estēts. Savdabīga gaume, kas ne vienmēr sakrīt ar vispārpieņemto. Ģērbjas spilgti, oriģināli. Viņa tērpi izskatās daudz dārgāki par patieso šo apģērbu vērtību. Iepazīstoties ar cilvēku, vispirms pievērš uzmanību viņa ārienei un drēbēm un novērtē tos. Kaut gan pieļauj, ka var būt arī citādāka gaume nekā viņējā, tomēr savējai uzticas vairāk. Nevienu neatdarina, bet reizēm no citiem pārņem sev piemērotāko, pašu labāko, kādu atsevišķu detaļu. Viņa viedoklis par lietu pievilcību ir diezgan nelokāmi. Uzspiest savu viedokli citiem nevēlas. Kaut arī otra ārieni viņš vērtē rūpīgi, aizrāda reti, jo nevēlas aizvainot, radīt sev netīkamas izskaidrošanās situācijas. Taču, ja kāds Napoleonu ir nokaitinājis, tad riskē dzirdēt no viņa ne mazums kritikas par saviem defektiem un trūkumiem.

Ilgi naidu un dusmas netur, spējīgs lūgt piedošanu. Parasti meklē izlīgumu ar ikvienu, kurš reiz bijis viņam tuvs, bet ir dziļi aizskāris. Viņa dzīves vadmotīvs: «Miers baro, nemiers posta!» Bieži, novērojot viņu pa gabalu, rodas ieskats kā par lepnu, iedomīgu, «lecīgu» cilvēku.

Patīk ērtības un komforts, ļoti necieš, ja kāds to grauj. Ar finansēm rīkojas diezgan brīvi, mīl dzīvot krāšņi, māk naudu nopelnīt un uzskata, ka var atļauties to arī tērēt. Neveiksmes viņu no sliedēm neizsit, drīzāk mobilizē. Spožas uzslavas uztver kritiski, māk sevi novērtēt objektīvi. Netaisa no savām problēmām traģēdiju. Piemīt komersanta talants, viņa galvā vienmēr rosās jaunas idejas. Pusi dzīves var nodarboties ar kaut ko pavisam citu, piemēram, strādāt bankā, taču, tiklīdz rodas situācija, kad vajag pielietot uzņēmēja talantu, strauji attīsta šīs spējas.

Viegli uzsāk sarunas ar svešiem. Cenšas, lai viņa emociju spēks un skaistums nevienu neatstātu vienaldzīgu. Vispārliecinātāk jūtas lielā kompānijā nevis vienatnē. Nepanes vientulību, tad var zaudēt stimulu darboties, kļūt nervozs, pat saslimt. Zinoši un mērķtiecīgi veido attiecības – gan pozitīvās, gan, ja vajag, negatīvās.

Jaunībā mācības Napoleonam nav pats svarīgākais – daudz saistošākas šķiet mīlas dēkas, un viņš kaislīgi tām nododas. Vēlāk ļoti sāpīgi pārdzīvo zaudēto laiku, nepieciešamo, bet neiegūto izglītību. Viņa attiecības ir nepastāvīgas. Viņa jūtas ir ļoti stipras, bet ne pārāk dziļas, tās viegli pāriet no karstas sajūsmas vēsā vienaldzībā. Ir ļoti neatkarīgs un ātri zaudē interesi. Strīdēties un samierināties Napoleons prot labi. Reti darbojas pretēji savām vēlmēm un vajadzībām. Pārraut nelabvēlīgi izveidojušās personiskās attiecības viņam ir ļoti grūti. Viņš cenšas likt otram netieši saprast, ka tas viņu vairs neinteresē jeb viņa uzvedība tam ir nepieņemama. Patīk dalīties savos piedzīvojumos un pārdzīvojumos. Jūt spēcīgu nepieciešamību pēc tuva drauga, kuram varētu stāstīt visu.

Ja paziņa, pat ne pārāk tuvs cilvēks nokļūst nelaimē, Napoleons steidzas tam palīgā, ziedojot to, kas būtu nepieciešams pašam – mantu, naudu, zāles utt. Žēlsirdība Napoleonam nav tikai tukši vārdi. Ne visi Napoleoni rūpējas par lielām ļaužu grupām, taču kāds, par ko rūpēties, viņam vienmēr ir. Jūt atbildību par cilvēku, ar kuru ir kopā.

Rūpējas par savu veselību, jo nepieļauj, ka varētu slikti izskatīties. Māk un mīl radīt ap sevi svētku, svinīgu viesību atmosfēru. Zina, kā ciemiņus izklaidēt, priecē ar savu bagāto izdomu, neļaujot garlaikoties tiem, kurus sapulcinājis. Spēj uzturēt sarunu par jebkuru tematu, demonstrējot savas daudzpusīgās, kaut arī ne sevišķi dziļās zināšanas – mazliet no visa kā, jo ir iemācījies orientēties daudzās nozarēs.

Uzskata par svarīgu noskaidrot katra cilvēka spējas – ko noderīgu no viņa gaidīt, no kā jāpiesargās, taču par to tikt skaidrībā Napoleonam ir pagrūti. Viņš bieži viļas cilvēkos. Parasti atsaucas uz savu intuīciju pēc tam, kad kaut kas jau ir noticis, viņa nojautas un prognozes ne vienmēr viņu brīdina pirms izšķirošiem pavērsieniem. Biežās vilšanās cilvēkos, kuriem viņš ir uzticējies, ar gadiem padara Napoleonu ārkārtīgi piesardzīgu, pat aizdomīgu. Brīžos, kad viņam šķiet, ka citi viņu nenovērtē, kļūst drūms un noslēdzas sevī. Patīk pētīt cilvēku raksturus un, palielinoties pieredzei, iemācās tos ļoti dziļi un pareizi analizēt.

Ir diezgan kaprīzs. Izvērtē un kritizē produktu un preču kvalitāti un izskatu. Nekaunas no sava ķermeņa fizioloģiskajām vajadzībām un tajā notiekošajiem procesiem. Informāciju par to, kā vajag vai nevajag izturēties pret savu organismu, labi atceras un pavēsta citiem, kad tas, pēc viņa domām, tiem nepieciešams. Vienmēr atradīs, kur «piekasīties», ja kāds viņam būs sabojājis omu. Labā garastāvoklī ir dzīvīgs, asprātīgs, nevien izvairās otram bojāt noskaņojumu, bet uzslavē, apbalvo, jo viņam patīk iepriecināt. Ja garastāvoklis pacilāts, ir dāsns līdz izšķērdībai, bet ja nomākts, tad kļūst taupīgs līdz skopumam. Parasti labai pašsajūtai Napoleonam nepieciešams tikai atbilstīgs novērtējums, lai apkārtējie būtu pieticīgi savās prasībās pret viņu un kaut vai reizēm atzītu viņa talantus un vērtību.

Viņa izteikumos un rīcībā jaušamas pretrunas, neloģiskums. Informāciju uztver strauji, kopumā, bet ne pārāk dziļi. Ne vienmēr uzreiz uztver saņemtās informācijas patieso būtību, tā radot pārpratumus. Visa mūža garumā tieksme apgūt arvien kaut ko jaunu, nepieredzētu, neizzinātu, arī grāmatvedības jomā, bet ja nepatīk, ātri zaudē interesi. Grūtības sagādā struktūru analīze, sīkumains pētnieciskais darbs. Bieži izjūt interesi par tehniku, ar kuru viņam jāsaskaras, bet apgūst to ar grūtībām. Vīriešiem jau bērnībā parādās vēlēšanās izpētīt kādu mehānismu, bet to labošanā spožus rezultātus gaidīt nevar. Grūtības ar matemātiskajām zinātnēm. Viņu tracina aizrādījumi par nesaprātīgu rīcību Viņa uzmanība un aktivitāte bieži vien pārslēdzas no vienas jomas uz citu, spējīgs darīt daudzus darbus uzreiz. Ir neapmierināts, ja vidē, kurā viņš dzīvo vai strādā, trūkst disciplīnas, organizētības, valda nekārtība. Pašam nodrošināt disciplīnas ievērošanu un organizētu darbību ir grūti, jo viņš negrib bojāt attiecības un arī pats nespēj metodiski strādāt. Reizēm nespēj pamatot savu impulsīvo rīcību un paskaidrot, pēc kādas sistēmas darbojas.

Viņa domāšana ir konkrēta un vislabāk darbojas tajā jomā, kas viņu interesē no praktiskās puses. Ļoti ieinteresēts sava intelekta pilnveidošanā, talantu atklāšanā un attīstīšanā. Ja viņš izdarījis kādu kļūdu, tad vislabāk uz to norādīt mierīgā, pārliecinātā, cieņas pilnā tonī. Ja Napoleons pārliecinās, ka taisnība ir sarunu biedra pusē, viņš atzīst otra viedokli un ir pateicīgs, ka tas atbrīvojis viņu pašu no nepatīkamā savas kļūdas meklēšanas procesa.

Pret tiem, kas stiprāki par viņu, izturas kā pret līdzvērtīgiem, bet parasti kontaktē «no augšas» – kā priekšnieks. Ar zemākstāvošiem atļaujas neceremonēties. Neciena vājas gribas cilvēkus. Nespēj atrasties kopā ar tādiem, pret kuriem jūt antipātijas, un dara visu, lai tādus no sevis norobežotu. Ļoti necieš, ja apkārtējie nerēķinās ar viņa spriedumiem un secinājumiem vai ignorē viņa piezīmes. Cenšas pasniegt sevi kā neatkārtojamu personību. Vienmēr atrod veidu, kā pievērst sev uzmanību.

Napoleona darbaspējas ir atkarīgas no garastāvokļa, uzbudinājums un azarts tās paaugstina – labā omā var ķerties pie smaga un sarežģīta darba, bet ja garastāvokļa vai intereses nav, zūd arī vēlme darboties. No garlaicīgas darbošanās izvairās. Enerģiski ķeras pie darbiem, ko var izdarīt uzreiz. Vislabāk strādā neformālā atmosfērā. Ciena darījumu cilvēkus, kuri māk strādāt perspektīvai. Pats dzīves laikā nomaina vairākas profesijas, turklāt visas cenšas maksimāli apgūt, pilnveidoties. Neķeras pie tā, kas rezultātu dos nezin kad.

Jo nodarbinātāks, jo mundrāks jūtas. Ja slodzes mazas, Napoleons kļūst mazkustīgs, neapmierināts, sāk baidīties no slimībām, iespējamām dzīves likstām, visu kritizē. Mīl pastāvīgas pārmaiņas, nepārtrauktu notikumu attīstību. Viņam bieži gribas kaut kur traukties, kaut ko mainīt. Laika viņam hroniski trūkst, jo nemāk izrēķināt darbam nepieciešamās stundas. Neapmierināts, ja citi bezjēdzīgi tērē viņa laiku. Arī pats otra laiku nevēlas velti tērēt. Pateicīgs tiem, kuri palīdz noteikt termiņus un organizēt ilglaicīgus darbus. Uzmanīgi un ar interesi uzklausa padomus un prognozes par notikumu attīstību, par dažādām alternatīvām iespējām, uzmanīgi tver jauno. Savā atmiņā patur to, ko uzskata par kādreiz noderīgu, pielietojamu, tādēļ Napoleons ar gadiem kļūst arvien kompetentāks un interesantāks. Napoleonam patīk, ja viņu pierunā, pārliecina, izmantojot piemērus un pamācošus atgadījumus. Viņš dzīvo šodienai, viss viņam nepieciešams tūlīt un tagad.

Sasienu matus astē,uzlieku spītības masku un eju drošiem soļiem kaut kur,nav īsti svarīgi kur.Neinteresē.

Tās klausoties man bija sajūta,ka klausos kaut ko līdzīgu Īslandiešu grupai “Sigur Ros” ,taču klusāku,mierīgāku un ne tik smadzenes uzbudinošu.Kāpēc tāds salīdzinājums? Tādēļ,ka kādu laiciņu atpakaļ klausījos arī “Sigur Ros” un šī apvienība manī radīja nedaudz līdzīgas sajūta sun interpretācijas.Man patika visas dziesmas gan “Latviešu šūnakmens”,gan “Staburags”.Diemžēl iepriekšējo albūmu dzirdējusi neesmu,bet doma ir paklausīties.Sajūtas klausoties “Dabas koncertzāles” mūziku bija visnotaļ patīkamas.Laikam tāpēc arī rakstu.Tik viegli klausāma mūzika un tomēr nepierasta,jo pēdējā laikā esmu pieradinājusi savas ausis pie pašmāju hip hopa un ārzemju dub step.

Ja ir vēlme paklausīties kaut ko citādāku,tad lūdzu saite uz platforma,kur aŗi varēsiet izlemt vai ir vērts maksāt par dziesmu vai pirkt visu albūmu,vai tomēr gaidīt,kad parādīsies kaut kur citur.  http://www.platforma.lv/player/music/

Starp citu,mājas lapā var lejupielādēt arī dziesmas par velti.Paklausies!