Rīt plānoju iet uz parku skatīties sadegtajās svecītēs un ,iespējams, nolikt savu svecīti. Tad tur būtu arī mana svecīte. Ņemšu līdzi fotoaparātu gadījumam,ja man uznāk pēkšņa vēlme kaut ko nofotografēt(vēlmes bieži vien nav,jo esmu padevusies,bet kā priekšā vēl nezinu vai arī nevēlos teikt). Parkā 18.novembrī būs skaisti un silti no tā vien,ka tur būs cilvēki,kas šīs svecītes iededzināja,varbūt,paši nemaz nenojaušot,ka darīja to,jo mīl savu dzimteni nevis tāpēc,ka tas bija pienākums vai tā gluži vienkārši ir skaistāk un svinīgāk.Žēl,ka es netiku uz lāpu gājienu,bet man bija citas lietas,kas bija jādara,un man nav bail tā teikt pat tad,ja zinu,ka tas ir tikai attaisnojums manam slinkumam.Man nepatīk svētkus svinēt tikai tāpēc,ka tie ir svētki, un darīt kaut ko,tikai tāpēc,ka tas jādara.Rīt es gribēšu saldējumu vai mandarīnus ,vai saldējumu un mandarīnus.Arī kompānija vai vismaz kāds sabiedrotais nebūtu slikti,bet to jau redzēs rīt.

Līdz rītam.